Tad jūlija koncerts varētu mainīt savu vizuālo identitāti uz Koncerts "ko var ņemties".

Man arī šovakar būs zaļā zupa, bet ūdenī.

Satiksmi arī var pieķert klāt. Lai var labi izdomāt, kā līdz veselībai un labklājībai, un arī izglītībai tikt.

Īstena skola2030 darbībā!

Labi jautājumi!

Arī prātoju par šo.
Pārcentība.

Īstais laiks un īstā vieta!

Ļoti skaists ziņojums. Vienmēr ar prieku lasu, cik praktiski pie jums notiek ilgstpējība.

Es skatos tas lielais rēķins ir par 3 cilvēkiem kopā un 2 reizēm, lidojot uz un no.

Nakamā ziņa varētu būt, cik eiro prezidents norija pusdienās (kad viesojās, piemēram, dāņu karaļpāris, bet to mes uzreiz neteiksim, varbūt tā bišku garāmejot).

Man šodien ir tik bieza āda, ka, griežot sīpolus, neraudu.

Viņš taču nekur neaizbrauks.
Nu ne, vai ne?

Man patika šis negaidītais pavērsiens. Tagad pieleca.
Es biju domājusi, ka var teikt- izvēlēties. Nevis visur tagad kabināt kopā "izdarīt izvēli".
Bet par baidīšanos kļūdīties, tur varētu runāt gari un plaši, kur beigās es aizsvilstos par iekļaujošo izglītību.

Izdarīt izvēli ir vienkārši izvēlēties. Vai arī tieši darīšanā visa lietas būtība?

Pargajiena formats ir kaut kas cits. Ja ej, tad ej. Bet man negribas iziet uz fizisko, ar somam un ņemties utt un pauzēt tikai pie 13tā km.
Izrauties uz paris dienām, nevis vakarā iegāzties ikdienas pienākumos, izklausās burvīgs programmas punkts.

Nu re. Zem neviena punkta neierakstās atpūta.

Pargajiens ir tomer kaut kas cits.

Lāči

Kā ar asinsspiedienu, šo lasot?

Labprāt piedzīvotu ko tādu, bet visiem cilvēkiem domātu. Vai arī sievietēm, specifiski. Bet tad bez dvēseles stīgām, čakrām un meikapu darbnīcām.

Manā ğimenē katram ir sava mīļākā dakša, iecienītākais nazis un ne no 1 komplekta.
Reizēm mans saklātais galds izskatās kā no ielas saslaucīts.

Burvīgi! Paldies!

Haa. Manos plānos šogad arī Londona! Pēdējo reizi biju Olimpisko spēļu gaisotni pieredzēt. Šoreiz gribu parkus, mieru un kūkas, varbūt pat kādu tēju, ieturētu tradicijās. Ar maizītēm bez garozām.
Kur ir tik skaists pilsētas skats novērojams kā pirmajā bildē?

Lai paliek.
Man par daudz politikas. Negribu domāt par šo vairs.

Redzēs, kādi tie karstumi būs. (Praktiskajam latvietim no tām sarkanajām kartēm un prognozēm sākas trauksmains prāts)

Es parasti novelku līdz aprīļa beigām. Šogad laikam kaut kāds optimisms uznācis.

Rītā likšu ziemas jakas prom. Lidz kādam septembrim.

Man ir pilnigi vienalga viņš pats. Bet nav tik ļoti vienalga, kas notika viņam apkārt. Jums liekas, ka viņš kaut ko saņems? Gan jau korķē vaļā kaut kadu baltkrievijas dzirkstošo un svin.

Man ir problēmas ar to "kolektīvi". Pati daru, ko varu un zinu savai darīšanai robežas. Bet tas kolektīvs man sen ir pazaudējies. Vairs netērēju enerğiju bezpalīdzības sajūtai.

Nemanīju augstprātīgo toni. Tagad mēğināšu to izlasīt.

Pirmais variants- zinām, bet nepalīdz.
Otrais- kamēr gaidam, kas tad no tā stūra izlīdīs, kāds no sānu ielas paspēj pirmais.
Reālākais variants- nu nevar beigt sūdzēties, tas vienkārši nav cilvēka dabā.

Bet kur olas?