Šorīt biju savos laukos. Sirds dzied.

“SM sagatavotie dokumenti par krīzes aizdevumu airBaltic ir nekvalitatīvi,” teica ZZS, kuras sagatavotie dokumenti par krīzes atbalstu kokrūpniekiem bija tik izcili, ka tos vērtē Prokuratūra

Skatoties atpakaļ esam nogājuši par naža asmeni. Gazprom gadiem bija kontrole pār kritisku infrastruktūru (piem. Inčukalna gāzes krātuvi), Eiropas Savienība spieda to izbeigt, bet vietējais lobijis gadiem sprinājās pretī.

Lai mazajai, mīļajai sirsniņai veselība!

Tālredzīgi, bet, pēc skatiena spriežot, nepietiekami.

Izskatās, ka viņš varētu Tevi arī apēst.

Gultas Ķirbītis. Mazā, rižā sirsniņa.

Mūsu ģimene pirms kapusvētkiem kopj arī 100 gadus vecus kapiņus. Savulaik man vecmamma izstāstīja, kā likusi apmalītes ar rozītēm sava tēva 2 mazajām māsām (vecākiem nebija pietiekami līdzekļu, tad abi kari...).
Kopju kapiņus, domās pateicos ārsstiem un vakcīnām.

“pastāv pamatotas bailes, ka viņas vīrs viņu nogalinās, ja pamodīsies un ieraudzīs, ka viņa mēģina atbrīvoties”

kā labā strādā tiesa, neieslogot tādu varmāku? kurš/a tiesnesis sargā tādu cilvēka izstrādājumu?

nākamreiz no gūsta var brīvībā neizkļūt.

Bet dienvideiropieši vairākas reizes lūdz padomu kā vietējiem - i ceļu prasa, i kā aprīkojumu veikalā lietot. Viņiem latviešu valoda no zviedru laikam uz ausi nemaz neatšķiras.

Stokholmā grāmatnīcā ļoti jauka darbiniece šķiroties saka, ka man esot islandiešu akcents, kad runāju angliski. Man šķiet, ks man ir briesmīgs latviešu akcents, bet interesanti - varbūt nemaz tik briesmīgs un varbūt nemaz tik latviešu.

Stokholma šķita briesmīgi bezpersoniska. Akurāta, glīta, pareiza, bet paslīd garām kā smiltis. Biedējoši priecīga veidā, ko nesaprotu. Tad izrādījās, ka Stokholmai ir skaņa - bungas un trompete cauri baznīcas zvaniem. Ok, Stokholma, nu tu manā prātā nepazudīsi.

Manuprāt, šis ir ļoti svarīgi. Ļoti.
Tas ļauj ļaunumam nesodīti pārņemt tautu (jā, ļaunums brīžiem pārņem veselas tautas - šobrīd tas ir tik acīmredzami), padarot to par "sliktā valdnieka" vainu. Šādi tas atkārtosies vēl un vēl, jau slēpjoties aiz nākamā un aiznākamā valdnieka vārda.

Pie Saeimas piketēs par atbalstu 1. tipa cukura diabēta slimniekiem YouTube video by LTV Ziņu dienests

Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kas neapmaksā dzīvībai svarīgas iekārtas cilvēkiem ar 1. tipa cukura diabētu pieaugušā vecumā. Daudzi tās nevar atļauties, tādēļ cieš dzīves kvalitāte.

🖥️ youtu.be/nubLYFj31HM

Tā vispār ir paraugģimene - 8 bērni, ārzemēs padzīvojuši atgriežas Latvijā, jo te ir vislabāk. Strādā. Burvīgs stāsts.

Lilija Berzinska | Kurmis Aleksis, notupies zālē, ar sausu zaru domīgi bakstīja beigtu kurmi. Dzīvnieciņš vēl bija pavisam mīksts un droši vien arī silts, jo Anatolija lāpsta tam bija trāpījusi tikai pirms dažām minūtēm.

– Pasaki, kad tu nomirsi, vai no tevis paliks kaut kas tāds – kā kurmjādiņa vai gliemeža mājiņa? Lai tad, kad tu esi nomirusi, tu tomēr it kā būtu?

Pāragri mirušās rakstnieces Lilijas Berzinskas stāsts bērniem no mūsu arhīva.

Viņš vienkārši grib līst virsū, un diedelēšana ir kaķiem sociāli pieņemams iegansts to darīt.

"Rūdolfa mantojums" man šķita vieglais žanrs. Arī nemaz nē. Filma par to, kā saglabāt tikko iegūtu pašcieņu, kad visa sistēma lauž atpakaļ. Kā noturēt kodolu un, vienlaikus, nepārspīlēt. To pašu piedzīvojām 80-tajos un 90-tajos.

Nezinu, vai nepopulārs viedoklis. Iespējams, tas, vai filma ir vai nav komēdija, ir atkatīga no dzīves pieredzes. Jaunībā "Limuzīns..." bija komēdija, tagad - mazliet smieklīgāks nekā "Cīrulīši". Ar tādu rūgtu smiekliņu.
"Mans draugs..." vispār nekad nav šķitis smieklīgs - dzīvē redzēti scenāriji.

Vitnija Saldava: Mākslīgais intelekts: Latvijas iespēja izvirzīties priekšplānā globālajā sacensībā Digitālais Omnibus - pārāk maz, pārāk vēlu.

Nākamreiz, kad @delfi.lv ļauj publicēt šādu viedokļsleju, derētu norādīt, ka autors nav vienkārši AmCham valdes loceklis, bet arī Meta (FB, IG, Threads) lobists šajā reģionā, kurš cīnās pret EU AI Act pilnvērtīgu ieviešanu. Citādi vienkārši tīša lasītāju maldināšana www.delfi.lv/898102/versi...

Vakar virtuvē atkusa caurules. Vispirms karstais, pēc boilera iztecināšanas arī aukstais ūdens. Ķirbītis pie manis nogulēja līdz 4.20, izstiepies kā slieka blakus (mana gulta ir 70cm plata un esmu ar apjomh) vai virsū. Nu vai nav laime?

Vakar ap pusdienlaiku uztaisīju lielo trauku ātrā tiramisu (bez olām). Šodien jau viss nokopts. 🤦🏻‍♀️

Tas izbrīns, ka viņi netiek atraidīti izcelsmes vai kļūdainas valodas dēļ, bet tiek novērtēta viņu motivācija un centīgums runāt latviski, ir miljonu vērts.
Tāpēc man patīk strādāt ar bijušo mazākumtautību skolēniem - tā ir iespēja atvērt bērnam veselu pasauli. Latviju.

Viņu prātos ir pieņēmums, ka latvieši viņus negrib, jo viņi dzimuši krieviski runājošās ģimenēs, kas ir nemaināms lielums. Nevis tas, ka viņi nemācās latviešu valodu un mentāli dzīvo krievijā, kas ir maināms lielums.
Tikko viņi pārvar valodas barjeru, Latvija viņiem ir vaļā.

Vadot VAM "krievu" skolās, fluktuēju starp skumju nolemtību un lielisko sajūtu, ka spēju skolēniem atvērt pavisam jaunu pasauli, parādīt, ka durvis uz latviešu sabiedrību, kuras viņi ir pieņēmuši par slēgtām, ir vaļā - vajag tikai gribu apgūt latviešu valodu un cienīt kultūru.

Izgāju cillvēkos. Būtu palikusi ilgāk, bet rīt dsrbs.

Ņemot vērā, kādu transporta apokalipsi pilsētās esot izraisījuši nieka 10cm sniega, brīdinājums bijs loti pa ķeksi.

Krievijas karogs? SOK 😴
Maskavas olompiādes lācis? SOK 😴
Mirušo biedru piemiņa? SOK🤯

Kaut kas nereāls - atnesa ierakstīto vēstuli uz mājām, tur neviena nebija, un viss. Pienākums izpildīts, process aizgājis.
Kāpēc par tiesību un pases spēkā neesamību varēja paziņot veidā, kur cilvēks ziņu saņem, bet ziņu par to, ka var zaudēt pilsonību - nē?