Es nedzīvoju Rīgā. Katru gadu fondā mans novads iemaksā 10 milj. Mums regulāri iztrūkst finansējums, lai uzturētu ceļus, atjaunotu pii un skolas. Pat turīgā Ogre saņem maksājumus no izl.fonda. Nav īsti tā sistēma ok.
Tāpat arī Rīgā joprojām ir punkts, ka var izvēlēties bērnu laist privātajā iestādē, saņemt pašvaldības līdzmaksājumu, ko daudzi arī turpina izmantot, kaut gan praktiski varētu apmeklēt pašvaldības pii.
Āgenskalnā joprojām ir pii, kuros tiek tikai no 4 gadu vecuma, akūts sākumskolu trūkums. Šī brīža apstākļos Rīgā vecāki var būt arī izvēlīgāki un vest bērnus uz atjaunotiem pii, nevis nerenovētiem, kuri teorētiski ir tuvāk.
Daudzām sabiedrības grupām joprojām ir atlaides, arī bērnu ēdināšanai. Lielākais smagums, kā vienmēr, būs uz 1-2 bērnu vecāku pleciem, kas ir lielākā sabiedrības daļa no šīs. Intereses pēc apskatījos par Salaspili, tur arī 3+ ģimenes tas neietekmēs.
Mums Pierīgas novadā 2021.gadam PII joprojām ir rindas. Un simtgades pirmklasniekiem šogad pielika papildus paralēlklasi.
Kopš novadu reformas manā novadā, piem., regulāri ievēl deputātus no viena pagasta. Protams, viņi redz sava pagasta iedzīvotāju problēmas, ko arī prioritizē. Citi tiek atstāti novārtā, kaut gan to attīstība ienestu lielāku INN. Apburtais loks.
…ir atkal Pierīgas pašvaldības ar bērniem. Sanāk, ka iedod it kā “uz rokas” vairāk, tajā pat laikā atņemt pašvaldībai INN. Un kas būs pirmais, kas cietīs? Protams, kaut kādi atvieglojumi.
Man vispār daudzos jautājums gribētos vairāk uz bērnu vērstu atlaižu politiku, ne segmentiem. Nesen skatījos atkal piedāvājumu par apgādājamajiem, atlaidēm, kas saistās ar INN un tur jau pat neiedziļinoties ir skaidrs, ka atkal zaudēs pašvaldības ar lielāku INN % pienesumu, kas, kāds pārsteigums…
Jep un daudzviet Pierīgā arī, piem., nemaz nav vidusskolu vai tās ir tikai konkrētās vietās. Dažviet 3+ ģimenēm ir atbalsts, dažviet nav, bet “negoda ģimenes” tāpat visu sedz no savas kabatas.
Jā, protams, tāpēc arī sāku ar to, ka Salaspilī, visticamāk, bērnu nepaliek mazāk. Tāpat būs arī turpmāk, ka būs vietas, kurās vienmēr būs salīdzinoši daudz bērnu, jo cilvēki pārvāksies tuvāk un konkurēs kvalitatīvu pakalpojumu dēļ.
Šī ir reāla problēma, jo iztrūkst jauni pii, pakalpojumi. Kaut demogrāfijas dēļ, šo vajadzētu pārskatīt.
Nerūk skolas gaitu uzsākošo skaits. Berģu pamatskolā (Ropaži), piem., šogad tika palielināts paralēlklašu skaits, Ādažos jau nemainīgi gadiem skolu uzsāk 10 paralēlklases. Garkalnē šogad vēlējās atcelt aktīvi izmantotu skolas autobusa maršrutu taupības dēļ, Rēzeknē visi turpina braukt bez maksas.
Mārupē, starp citu, pat daudzbērnu ģimeņu bērniem pii nepienācās atlaide, ja nemaldos. Veidojas baigā nevienlīdzība šajos jautājumos.
Bērnu nepaliek mazāk Salaspilī, Ādažos, Ropažos, Mārupē, utt. Paliek mazāk Balvos, Ludzā - vietās, kuras saņem lielus izlīdzināšanas fonda līdzekļus. Kamēr Pierīgā un Rīgā nav skolās vietu un nevar paēdināt bērnus, lielākoties tajās vietās daudzi soc.pakalpojumi ir bezmaksas.
Mums skolā pirmklasniekam mājasdarbi tiek ierakstīti priekšmetu burtnīcās un eklasē. Tā laikam katras skolas izvēle.
Daudzās pašvaldībās ēdina tikai 1.-4. klases, tālāk var atļauties ēdināt bezmaksas un bez prioritātēm tikai turīgākās. Liela problēma, manuprāt, ir izlīdzināšanas fondā, kur turīgās (un,lielākoties,ar daudz bērniem) maksā, attiecīgi nevarot atļauties ēdināt savējos.
Man šķiet, ka Anglija ir kaut kas, kas ir mūžīgais pavasaris, izņemot pāris nedēļas vasarā, kad ir ļoti silts.