Thank you for doing this! I hope I'm not too late to the party - bsky.app/profile/arka...

And a little about me - I'm a PhD candidate at
@harvardeducation.bsky.social studying the economics of education.You can learn more about me and read my JMP on my website: 💻 zvaigzne.net

In my paper, I also explore:
🏆Tournament design - how do aspects of the competition change the impact of aid?
🧑‍🎓Student demographics - do effects differ by student characteristics?
🧠Skill building - I test how aid interacts with existing skills to build human capital.
You can check it out ⬇️

Policy Takeaways:
1️⃣ Front-load aid: Impact is highest early.
2️⃣ Waivers < Waivers+Stipends: Cash in hand boosts student performance.
3️⃣ Think Dynamically: The "crowd-in" (aid begets aid) is a huge part of the long-term benefit that can be missed by static analyses.

You can see that a lot of the impact comes from the indirect bar. The marginal impact is also largest earlier, when students are most likely to drop out. Early aid is doubly effective: 1️⃣ it has the biggest immediate impact, and 2️⃣ it crowds in the most future aid.

I use a dynamic RD method to decompose the total impact into two parts: 1️⃣ Marginal Effect: The impact of the initial aid award. 2️⃣ Indirect (Crowd-In) Effect: The impact of all the future aid that the first award helps you get.

This repeated-tournament design creates the perfect setting to study the dynamic impact of aid. I find that initial aid eligibility significantly increases eligibility for future aid - up to 6 semesters later! 📈 Aid begets more aid.

To study this, I use the Latvian 🇱🇻 higher education context. It's a setting where for >90% of students there are only two aid programs: 1️⃣ Tuition waivers, 2️⃣ Stipends (on top of waivers). Crucially, both are competitively reassigned every semester based on student GPA.

Dynamics matter. 🧐 Previous research has shown aid can crowd in or crowd out other aid, but this is hard to measure because you need to observe all aid programs. Most estimates are static. But what if aid receipt affects future aid receipt? 🤔

🚀 I'm excited to announce I'm on the #EconSky job market this year! In my #EconJMP, I study the dynamic treatment effects of student financial aid. 🎓💸 I find that student financial aid can crowd-in future aid, and that this drives a large part of its long-term benefit.

The reduction of VAT rates led to a price decrease of roughly 1.3%, implying that about 70% of the tax cut were passed on to consumers.
www.ifo.de/en/cesifo/pu...

The Moon Is a Harsh Mistress - Wikipedia

Nesen tieši izlasīju vecu zinātnisko fantastiku par līdzīgu scenāriju, kur ChatGPT palīdz uztaisīt apvērsumu en.m.wikipedia.org/wiki/The_Moo...

Spot on with both points. As for the Baltics, well, we're about to have huge amounts of new cash pouring in and this is probably the best time to create moonshot programs, assuming a decline in the marginal value of every additional euro.

Aizsardzības inovāciju pētījumu programma Zināmi valsts pētījumu programmas “Aizsardzības inovāciju pētījumu programma” projektu konkursa rezultāti:

Great question. I don't think I've seen much research on that. However, I did find that all of the Baltic states have R&D programmes (albeit not DARPA-level or style).
LV - www.mod.gov.lv/lv/nozares-p...
EE - www.kaitseministeerium.ee/et/eesmargid...
LT - www.getfunded.lt/skelbimai/gy...

Given that the funding will need to be spent on defense, the question is what is the investment with the best return on both defense and economic development or social cohesion

Līdzīgu ideju arī norādīja nozares partneri diskusijās vasarā, ka lielākais izaicinājums ir datu pieejamība kopumā un jo īpaši jutīgiem datiem. Zinu, ka ir iestrādes to risināšanai, bet te būtiski ir arī radīt skaidru un būtisku pieprasījumu pēc tā.

Tikai atgādināšu, ka lielāks nenokārtojušo skaits ir arī funkcija no latiņas celšanas.

Kopumā ar šo visu nodarbojas psihometrijas joma, bet es goda vārds nezinu nevienu cilvēku, kas Latvijā ar to nodarbotos, jo arī mana ekspertīze šajā jomā ir visai ierobežota. Bet mums tā ir ārkārtīgi vajadzīga, ņemot vērā to, cik ļoti mīlam eksāmenus.

Iestājeksāmenam ir loģiski būt tādēļ, ka tas pilda citu funkciju kā CE. Te darbojas līdzīga loģika kā olimpiādēm - atlasīt kaut kādu indivīdu grupu, kas vislabāk prot x, nevis pārbaudīt x pamatus.

Nebūtu loģiski dot olimpiādes CE vietā, nedz arī atlasīt uz olimpiādēm pēc CE.

Starp citu, šajā kontekstā 40% iegūšana CE nenozīmē to pašu, ko 4 atestātā, jo tie ir divi dažādi pārbaudījumi ar dažādiem sliekšņiem. Ja ūdens pēc C sasalst pie 0, bet 32 pēc F, tad arī sekmīgs esi pie 4 atestātā un 5% CE. Pie tam, abiem pārbaudījumiem noteikti atšķiras saturs.

Vēl jo vairāk pēc eksāmeniem īsti nevar salīdzināt skolas. Ja ir skola, kas skolēnu, kas mācās uz 9, noved līdz 8, tad tā tāpat izskatās labāk nekā skola, kas no 4nieka dabū 7nieku, lai gan pirmās skolas efekts ir ar mīnusa zīmi. Tam jāveido monitoringa/diagnosticējošie eksāmeni.

CE tiek izmantots, lai pārbaudītu 1) vielas apguvi 2) spēju studēt augstskolā, 3) skolas kvalitāti, kā rezultātā tas pavirši dara visu. Eksāmens, no kā ir atkarīga kāda nākotne, ir eksāmens, uz kuru zubrās un skolotāji māca to, kādi mēdz būt jautājumi, nevis matemātiku.

Bet tad kam ticēt? Drīzāk PISA, jo no tā nekas nav atkarīgs - tas neietekmē iekļūšanu augstskolā vai pasniedzēja algu. Tāda ir PISA funkcija. Dažādām funkcijām tiek veidoti dažādi eksāmeni.

Pašlaik CE vienlaicīgi pilda trīs, kas nav gluži labi.

Mums nav eksāmena, kas pārbaudītu tādus pašus standartus kā LV CE, bet varam tam pietuvoties, paskatoties uz to, kā Latvijai ir veicies PISA. PISA ir starptautisks eksāmens ar nedaudz citiem matemātikas standartiem.

Iepretim LV CE, PISA mums ir uzlabojušies rezultāti.

Katru gadu tiek izstrādāts jauns eksāmens, un mēs nezinām to, vai izmaiņas rezultātos ir tādēļ, ka ir bijis īpaši grūts eksāmens vai arī studējošie sliktāk mācās. Matemātikā, piemēram, vidējā atzīme ar katru gadu slīd uz leju.

Vai tas ir studējošo dēļ?

Redzēju daudz vērtīgu un labu domu par nevienlīdzību un rezultātiem. Bet cik precīzi ir paši eksāmeni un ko no tiem var secināt? Ne gluži to, ko lielākajai daļai šķiet!

Zemāk ir 12. kl. CE rezultāti pa gadiem. Bet vai no tā var teikt, ka skolēni sliktāk māk matemātiku?

Domāju, ka būs tāpat kā ar datoriem un robotiem, tam aizvietojot darba rutīno daļu. Īstermiņā - darba zaudējumi tiem, kuru darbs bija tikai rutīna. Ilgtermiņā - lielāks pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka, jaunām prasmēm, lētākas preces un pakalpojumi, jauni darbi

Man liekas, ka viena no šīs desmitgades svarīgākajām tehnoloģijām būs GPT, jo īpaši pēc tā izmēģināšanas. Lai gan ir bažas, ka tas varētu atņemt darbu cilvēkiem un arī radīt problēmas izglītības sistēmai,es domāju, ka tas papildinās darbu un mazinās BS cilvēku rakstītajos tekstos

EUROSTUDENT
eacea.ec.europa.eu/national-policies/eurydi...

Par to pašu tēmu, ko nesenais Ir raksts - Eiridīke izveidoja pētījumu par augstākās izglītības pieejamību Eiropā. No sadaļas par datu apkopošanu par pieejamību. Punkti par studējošo soc. ekon. datu uzskaiti, atbirumu un dalību...