Es zinu, ka būs diena, kad es atnākšu mājās, un būs normāli, ka Tu mani nesagaidi. Mani biedē, ka pienāks diena, kad es vairs neatcerēšos Tavu smaržu vai purniņu, kad kārtējo reizi Tevi nokaitināju ķepu spēlē. Aizmirsīšu Tavu gaitu un Tavus ņau.

Drausmīgi besī tā diena.

Neizdodas šodien aiziet pie miera. Pa daļai, jo kaķis kārtīgi saslimis, pa daļai, jo visu laiku jāpārbauda BBC pirmās lapas saturu.

Pēdējā postdoka darba diena oficiāli noslēgusies. Ar rītdienu esmu pieaugušais.

Airalo lietots gan Kanādā, gan Turcijā, sūdzību nav. Vienīgi rekomendēju izlasīt lietošanas instrukciju pirms nonākšanas Lielbritānijā, jo vismaz Android man prasīja specifiskus iestatījumus, bet instrukcija pieejama tikai tiešsaistē :)

Desk reject.

Sāku aizmirst, kā izskatās vēstules, kas nesākas ar "I regret to inform"...

Jūtos punktā, kur atkal neiet kopā prasības ar realitāti. Vai šis beigās aizies uz MDPI/Frontiers? Šobrīd jau ļoti reāli, jo dedlaini eksistē un es esmu pārāk nogurusi domāt par reputāciju.

Epilepsijā viena no grūtajām lietām ir izskaidrot, kā galvā jūtas lēkme un auras. Kad saku, ka nu, sajūta tā, ka nožilbst smadzenes, uz mani skatās lielām acīm. Bet realitātē, nu... zini to sajūtu, kad acis pārāk spēcīgā saulē nožilbst? Pamēģini pārnest un smadzenēm :)

Biju šodien Rubeņos. Tur vakar slēdza pamatskolu. Tuvākā pamatskola ~20km, tuvākā vidusskola ~28km. Jūties un rēķini kā gribi.

Es kādreiz uzrakstīšu par to deju, kas jānodejo, lai apprecētu citas valsts pilsoni. Vispirms vēl pašai gan to jānodejo līdz galam.

Tas darbs viesnīcas recepcijā sāk likties arvien kārdinošāks.

Pēdējo 7 dienu laikā ir: noraidīts viens raksts, noraidīti divi projekti.

Tomēr nevari nejusties drusku padevies.

Nikozija. Ziemeļkipra. Pusdienu laiks.
Es: How large is the donair plate?
Viesmīlis: Oh, not large, medium!

Arī viesmīlis - gardi smejas par manu sejas izteiksmi, noliekot šķīvi.

Nikozija.

Nevaru vēl saprast, kas tieši no visa, bet Kipra man dod siltas Islandes vaibu

Forši, paldies!

Paldies!

Man vajag rīt diemžēl

Respiratoru iegāde saprotu, ka šobrīd ir mission impossible?

Latvijā būtu jāpiestrādā pie projektu nosaukumu garumiem. Piemēram, EUROPASS atļautais garums ir 99 zīmes, pilns CovidLIFE nosaukums ir 134 zīmes...

Vai restartēt rūteri?

Lai gan slikti rādās, labi būs.

Saskaņā ar sākāmvārdu autobusa tablo.

Mēģinu pievienot kaķi lidojumam ar AirCanada. Mācība - nočeko, vai gadījumā rezervēšanas laiks, ko izvēlies, nepārklājas ar polar vortex. Aptuveni 12 stundas bija neiespējami pat sasniegt posmu līdz aģentam, kad izdevās - divas stundas rindā. Lai beigās aģents uzliktu uz brief hold jau 20 minūtes.

Kristīne: pēdējā reize tuvākajā laikā, kad piekrītu uz masu medijiem.
Arī Kristīne: Labi, šī gan pēdējā reize, kad piekrītu.
Arī Kristīne:

Reizēm sēžu un domāju, tik ļoti gribētos palielīties, cik man superīgs topošais vīrs, bet negribas arī riskēt pārlieku noreklamēt.

Es tā nojaušu, ka laikam tuvākajā laikā jāgaida noraidīts raksts? 🙄

Meklēju savu zen.

Aizvedu, jo vienu vakaru sāka pēc ēšanas šņākt. Šobrīd izskatās, ka norimies, bet mute ir jūtīga.

Pēc uzvedības spriežot? Tā, it kā neviens viņam nav pateicis, ka viņam ir četras smagas diagnozes, no kurām divas ir nāvējošas.

Bijām šodien pie vetārsta. Divas izvēles - ļaut, lai kaķim sāp zobi, vai riskēt ar vismaz divām stundām anestēzijas, lai zobus izrautu.

Anestēzija būtu no brainer, ja vien kaķim nebūtu diabēts un nieru mazspēja.

Un tas mazais rudais taču pats arī nevar pateikt, ko gribētu.

Es aizmirsu (true story), ka piektdien ir pārceltā brīvdiena. Bet jāsaka, ka mana gada otrā darba diena ir drusku gurdinošāka.

Pusotru stundu pirms jaunā gada pāriesniedzu noraidīto rakstu. Jāsāk jaunu gadu bez parādiem! (Un ātri jāizslēdz e-pasts, jo nevar zināt, vai nav kāds pāraktīvs redaktors).