Tāds, lūk, janvāris šogad.
Rītdienas piegādei pieteikšanos slēdzam, bet ieliekam papildus piegādi nākamnedēļ- ceturtdienā, 30.janvārī. Tai var pieteikties. 👌

Pēc divu nedēļu brīvdienām jāieslēdz atkal modinātājs. Un izrādās, arī telefonam skaņa.

Tie daikoni saintriģēja, man 3 maisi stāv... it kā plānots skābēt, bet vēl nav bijis laiks

23.decembris. kartupeļi rasolam sarakti. 👌

Pēc pusgada ievērojami mazinās tā aplikācijas meklēšana, tas no manas pieredzes. Nezinu, vai izdosies, bet man plāns tūlīt uz vismaz 3 nedēļām vispār atslēgt mobilos datus telefonā.

Tik ļoti saprotu šo sajūtu. Es gan pati joprojām nespēju saņemties izdzēst, bet iegājusi gan jau diezgan sen neesmu. Varbūt tikšu arī līdz pēdējam solim, bet manis te šodien nebūtu, ja nebūtu bijis Twitter. Vai tā nostaļģija? Vai kas cits?

Uz Itāliju, radicchio medībās ☺️

Šorīt nopirku biļetes uz teātri. Gāju pavēstīt jaunumus vīram, ka janvārī iesim.
-Uz kādu?
-.... 🫣 neatceros...
Vajadzēja labāk sagatavoties jaunumu pasniegšanai, bet c-vitamīna deva jau ar vajadzīga.

Mans ziemas #comfortfood
Mīlestība iet caur vēderu.

Skaidrs. Es jau kļūdu sapratu tik tad, kad pienāca atbilde, ka jūsu epasts nav piegādāts. Nesapratu, kāds epasts, un tad atklājās patiesība.

Nemāku atrast, tā nu jāsamierinās, ka kļūdīties ir tomēr cilvēcīgi.

Gmail ir iespējams izdzēst nosūtītu epastu? 🫣
Man vajag atvaļinājumu. Nospiedu netīšām "atbildēt visiem " un tagad mana ziņa laikam, kas domāta vienam, ir visiem.

Mans apstājās 30 gados.

80-to paaudzes? Man jau pirms 10 gadiem bija gadu limits sasniegts.
2000 + ir tie, par kuriem būtu jādomā.

Jā, un šķiet tur kaut ko mainīt neiespējami...

Jā, kā rītdien brokastis cept, pat vairs nezinu.
Bet sen šādi nebija gadīties, aizbraukt uz veikalu pēc vienas konkrētas lietas... Un atbraukt mājās tieši bez tās.

Kāda gan atvainošanās 😊 mēs jau tik otro gadu pakomātos sūtam. Bet kopumā ir ļoti ok. Un nākamgad arī plānojam.

Šobrīd vairs ne. Omnivai baigais sastrēgums, un kāpostus 4-5 dienas mētājot pie viņiem siltumā, nav diez kas....
Ar omniva dārzeņus sūtam maijs- novembra sākums.

Šodienas izklaides lietū

Es jau ar. Bet tā apzināti.
Šodien kaut kā apjuku, jo nepiefiksēju, ka iekāpju atpakaļ dubļainos zābakos...

Tik ļoti uzrunā. ❤️ puķes gan nav mans, bet kad tie kāposti izaug! Ak!

Dienas bilance:
Salasīju 40kg Briseles kāpostus. Lietū, mīcoties pa dubļiem.
Braucot pakaļ bērniem, ieliku pakomāta paciņas.
Jāieiet veikalā pēc sviesta.
Ieeju veikalā, paskatos uz leju - ak, vai. Es darba zābakos esmu pilsētā...
Atbraucu mājās.
Bez sviesta.

Es 100% neesmu, tāpēc nemaksāju, bet klusa klusa nedēļa, apskatījos tos ciparus, un saprotu, kāpēc klusa. Neviens jau nav redzējis manu piedāvājumu.

Jūs arī piekritīsiet, ka šajās dienās, ja nemaksā par reklāmu soc.tīklos, tad nav pat jēgas likt ierakstus, jo tos neviens neredzēs?

Es joprojām- ne reizi dzīvē neesmu dzirdējusi tās sirēnas.

Bet redz kā
Atliek tikai saņemties. Ārā ir forši.

Līst lietus, tā negribas iet Briseles kāpostus lasīt.
Būtu sniegputenis, būtu pavisam cita lieta...

Vēl papildus vienmēr kaut ko satraumē, ieskrapē, asinis ar laikam telefonam nepatīk.

Netīras rokas. Un cimdi.

Man atkal laikam tagad sākas laiks, kad varu atbloķēt. Pirmajā reizē pat apmulsu, jo pierasts visu vasaru atbloķēt ar pin,
Biju pat aizmirsusi, ka ir tas pirkstu nospiedums. Nesapratu, kā telefons ieslēdzās.