Posts by Kristaps Skutelis
Izdomāju plānu nākamajam gadam. Es taisos intensīvāk trenēties, lai citi var atļauties būt vāji. Es apņemos vairāk mācīties, lai citiem ir vairāk laika apgūt nepieciešamās zināšanas. Un es taisos strādāt veiksmīgāk, lai mana darba augļi tiek tiem, kas paši to nespēj.
Latgalīšu tezaurs ir gaisā!
ltg.tezaurs.lv
#latgaliski
Un šajos izbraucienos dabūju atēsties dažāda veida militāro pārtiku un tūrisma sauso pārtiku. Tagad zinu, kas no tā visa plašā piedāvājuma man garšo un kas ne pārāk. Atbilde - Real Turmat ir štelle!
Latvijas valsts mežiem ir foršas koptas atpūtas vietas, kur nereti ir blakus arī tualete un pat malka sagatvota ugunskuram. Tās var ērti apskatīt LVM GEO kartē, kas pieejama arī kā mobilā lietotne. Tur ir daudz noderīgi slāņi arī vienkārši ceļotājiem, paskaties: www.lvmgeo.lv/kartes
Kad tiku pie sava pirmā motocikla, pirmajās vasarās es diezgan bieži brīvdienas pavadīju visādos mežos un citās nekurienēs. Visu dienu brauc un tad pēc iespējas nomaļākā vietā nakšņo teltī. Ideāli, ja blakus arī kāds ezers. Ar siltām emocijām atceros šos izbraucienus.
Jā, nu, tviterī tagad ir kā ir. Normāliem cilvēkiem, kas vēlas turpināt būt normāli, tur īsti darīt vairs nav ko.
Wow, Inese, Tu esi arī šeit? Gribēju tikai pateikt, ka Tavi pēdējā laika Instagram kosmētikas produktu storiji ir reāli inčīgi.
Šonedēļ paciemojos Digitālās Brokastis raidījumā un ar diskusijas biedriem un biedrēm izrunājām šajā gadā svarīgāko tehnoloģiju pasaulē, kā arī mazliet ieskatījāmies nākamajā gadā. Noklausies arī tu! lr1.lsm.lv/lv/raksts/di...
Drybag šķērsām var mierīgi uzlikt arī uz strīta. Bet sānu somas es iesaku kārtīgi piestiprināt. Oriģinālajām Yamaha somām tur stieņi pieskrūvējas pie kāpšļiem un uz tiem uzmaucas somas. Pirms tam bija brīvi karājošas somas un tās visai ātri nošļuka un ar riteni izberzu caurumu. Bīstami.
Šajā konkrētajā gadījumā viss kārtībā. Sānu somas nopirku tādas, kas ļoti stabili piestiprinās pie moča un telts maiss smuki aiz muguras aizvējā. Ir jūtami smagāks un platāks mocis, bet nekādu problēmu. Ar apkrautu Teneri krietni grūtāka braukšana, jo augstāks mocis.
Jā, es jau šovasar gribēju braukt uz Norvēģiju, bet kaut kā Balkāni atkal uzvarēja. Es mēģināšu uz Skandināviju tikt nākamgad, bet neesmu drošs vai neuzvarēs kaut kas cits. Piemēram, Turcija.
Čau, Reini! Jā, es teoriju zinu, bet man šiem braucieniem gadā ir atvēlēts laiks tikai jūlijā/augustā. Kad bērni būs lieli, tad būs vairāk opciju :)
Atvilku elpu, pakliedzu uz mākoņiem, saņēmos un mirkli vēlāk nobraucu nost nomaļā vietā uzcelt telti un nomierināties. Kā tagad atceros to pļavas zāļu smaržu un meža zvēru klaigāšanu visas nakts garumā. Bet šis skats no telts tomēr noņēma visas manas negācijas :)
Arī Horvātija mani sagaidīja ar lielu karstumu un ārkārtīgi sastrēgušiem ceļiem, kur pat mocim nebija priekšrocības. Ākārtīgi nomocījos un besis bija nereāls. Tad es sapratu, ka tālie braucieni nav tikai fun, fun, fun.
Kad biju ticis līdz Budapeštai, domāju, kur braukt tālāk. Gribēju uz Rumāniju, bet tur solīja vētras un mega karstumu. Sabijos un pagriezos uz otru pusi. Tās pašas dienas vakarā biju jau Horvātijā. Rumānijas sapni es izsapņoju gadu vēlāk. Un tad atkal šovasar :D Man ārkārtīgi patīk Rumānija!
Šajā ceļojumā es sapratu, ka ne vienmēr var ticēt navigācijai. Biju ticis līdz Slovākijai, tuvojās jau vakara tumsa un navigācija uz kempingu veda pa arvien mazākiem ceļiem, tad caur pļavām ieveda kalnainos un akmeņainos mežos un kad jau gribēju padoties, izveda kempinga pļavā. Laime pilnīga!
Nav jāgaida kaut kāds īpašais mirklis, lai dotos dullā ceļojumā. Savu pirmo eirotripu es 2021. gadā, svaigi ieguvis A kategoriju, veicu ar parastu ielas Yamahu. Izbraucu līdz Horvātijas piekrastei un tad caur Austriju uz mājām. Šis brauciens mani saslimdināja un tagad visu laiku gribu būt ceļā.
Nu, ar moci es pa tumsu nebraucu un pa dienu populāros kalnu ceļos mēdz būt lēna satiksme.
Mhm, ar tiem serpentīniem var ātri pieēsties. Ar auto vismaz var relaksēti braukt pa tiem. Ja sastrēgums, sabremzējies un gaidi, kad atsāksies kustība. Uz diviem riteņiem apstāšanās slīpumā ir diezgan neērta.
Kad ikdienā braucam pa plakano un kompakto Latviju, piemirstas, ka pasaulē ir vietas ar mainīgu reljefu. Un tad tur tur nonāc un saproti, ka braucas kriiiiiieeeetni lēnāk un ar smagi apkrautu moci tie serpentīni ne vienmēr ir prieks un laime. Slīpumā pacelt apkritušu moci ir tā sev prieks :)
📈 Šorīt pārskatīju Kursora statistiku, rēķināju un maksāju algas un sajutos ārkārtīgi gandarīts par paveikto. Ar mūsu lielisko komandu, lasītājiem un partneriem esam nonākuši līdz brīdim, kad principā var teikt, ka ik mēnesi uzrunājam jau pusmiljonu lasītāju. Paldies, paldies, paldies!
Kad tas bija?
OK, paldies!
Ko vēl parasti Albānijā klasiski apskata?
Bardaku tur arī var atrast. Miskastes ceļu malās gan vairāk redzēju blakus Melnkalnē.
Tā kā es nebraucu dzīvot kaut kādos high end kūrortos un negaidu vispār neko no galamērķiem, tad biju patīkami pārsteigts, cik tur viss ir normāli. Pat ar karti gandrīz visur varēju samaksāt. Vienīgi, dikti karsti vasaras vidū. Iesprūdu Tirānā sastrēgumos, izbesījos un pagriezu uz Ziemeļmaķedoniju.
Nu, redz, kā. Man Albānija līdz šim ceļojumam vispār nesaistījās ar kalniem. Tagad labi zinu, ka biju dzīvojis maldos ilgus gadus :)
Paldies! Mazliet plašāk esmu savus ceļojumus aprakstījis kristaps.lv, bet gan jau arī te turpināšu iemest pa kādai atmiņu pērlītei.