«Kalendāra nemieri» pie Brīvības pieminekļa 1987. gada 23. augustā. Nenovērtētais Trešās atmodas notikums 1987. gads Baltijā bija "dziesmoto revolūciju" sākums. Tās aizsākās 14. jūnijā, kad "Helsinki-86" noorganizēja ziedu nolikšanu Rīgā pie Brīvības pieminekļa, pieminot 1941. gada 14. jūnija deportācijas...

Dziesmotās revolūcijas notikumu gūzmā, šis 1987.g. 23.augusta protests pret padomju okupāciju ir bieži aizmirsts. Paldies Dainai Bleierei par atmiņas atsvaidzināšanu. P.S. Lai dzīvo Latvijas Republikas #Zemessardze kura tika dibināta šodien, pirms 34. gadiem! www.lsm.lv/raksts/dzive... via @lsm.lv

💬 Ko tu gribētu pajautāt Zemessardzes komandierim?

Raksti komentārā vai privāti – tavs jautājums var izskanēt jaunākajā podkāsta “Formā!” epizodē.

#LSM #Podcasts #Formā #Zemessardze #NBS #Komandieris #Jautājumi

Kritisko pakalpojumu nodrošināšana: kā plānot un rīkoties krīzēs? Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka krīzes var piemeklēt jebkuru valsti – gan militāru konfliktu, gan dabas katastrofu, gan veselības krīžu veidā. Latvijai, tāpat kā citām Eiropas valstīm, ir būtiski nodrošināt kritisko pakalpojumu nepārtrauktību, jo tie ir sabiedrības izdzīvošanas pamats. Ko darīt, ja neatliekamā medicīniskā palīdzība nepienāk laikus? Ja aptiekās trūkst zāļu? Ja sakaru un enerģijas tīkli tiek paralizēti? Šie jautājumi vairs nav tikai teorētiski – tie ir realitāte valstīm, kas saskaras ar kara draudiem, kiberdrošības riskiem un ekonomiskām svārstībām. Piemēram, Ukraina ir pieredzējusi, kā kara laikā kritisko pakalpojumu pieejamība atšķiras dažādos reģionos – Austrumos daudzas slimnīcas un enerģētikas infrastruktūra ir sagrauta, kamēr rietumos sistēma funkcionē salīdzinoši labāk. Latvijā šādi scenāriji var nebūt tik izteikti, taču sakaru traucējumi, energoresursu nepietiekamība un loģistikas problēmas arī pie mums var nopietni ietekmēt kritisko pakalpojumu nodrošināšanu. Patlaban Latvija un citas Eiropas Savienības valstis strādā pie krīžu pārvarēšanas stratēģijām, lai nodrošinātu medicīnas, enerģētikas un pārtikas resursu pieejamību jebkādos apstākļos. Taču jautājums ir atklāts – vai mēs esam pietiekami sagatavoti? Kādas kļūdas ir jānovērš, un kādi risinājumi ir nepieciešami, lai mūsu valsts spētu reaģēt ātri un efektīvi? #### **Plānot tagad, lai rīkotos vēlāk** Kritisko pakalpojumu nepārtrauktība krīzes apstākļos nav pašsaprotama – tā ir rūpīgi plānojama un jānodrošina caur skaidru stratēģiju un elastīgu pielāgošanos situācijai. Viena no lielākajām kļūdām ir pieņēmums, ka krīzes laikā varēs ātri atrast risinājumus, ja iepriekš nebūs izstrādāti praktiski mehānismi, kā rīkoties dažādos scenārijos. Medicīnas nozarē tas nozīmē precīzi definēt, kādi resursi būs nepieciešami, kur tie atradīsies un kā tie tiks piegādāti brīdī, kad būs visvairāk vajadzīgi. The post Kritisko pakalpojumu nodrošināšana: kā plānot un rīkoties krīzēs? appeared first on IR.lv.

Kritisko pakalpojumu nodrošināšana: kā plānot un rīkoties krīzēs? Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka krīzes var piemeklēt jebkuru valsti – gan militāru konfliktu, gan dabas katastrofu, gan veselības krīžu veidā. Latvijai, tāpat kā citām Eiropas valstīm, ir būtiski nodrošināt kritisko pakalpojumu nepārtrauktību, jo tie ir sabiedrības izdzīvošanas pamats. Ko darīt, ja neatliekamā medicīniskā palīdzība nepienāk laikus? Ja aptiekās trūkst zāļu? Ja sakaru un enerģijas tīkli tiek paralizēti? Šie jautājumi vairs nav tikai teorētiski – tie ir realitāte valstīm, kas saskaras ar kara draudiem, kiberdrošības riskiem un ekonomiskām svārstībām. Piemēram, Ukraina ir pieredzējusi, kā kara laikā kritisko pakalpojumu pieejamība atšķiras dažādos reģionos – Austrumos daudzas slimnīcas un enerģētikas infrastruktūra ir sagrauta, kamēr rietumos sistēma funkcionē salīdzinoši labāk. Latvijā šādi scenāriji var nebūt tik izteikti, taču sakaru traucējumi, energoresursu nepietiekamība un loģistikas problēmas arī pie mums var nopietni ietekmēt kritisko pakalpojumu nodrošināšanu. Patlaban Latvija un citas Eiropas Savienības valstis strādā pie krīžu pārvarēšanas stratēģijām, lai nodrošinātu medicīnas, enerģētikas un pārtikas resursu pieejamību jebkādos apstākļos. Taču jautājums ir atklāts – vai mēs esam pietiekami sagatavoti? Kādas kļūdas ir jānovērš, un kādi risinājumi ir nepieciešami, lai mūsu valsts spētu reaģēt ātri un efektīvi? #### **Plānot tagad, lai rīkotos vēlāk** Kritisko pakalpojumu nepārtrauktība krīzes apstākļos nav pašsaprotama – tā ir rūpīgi plānojama un jānodrošina caur skaidru stratēģiju un elastīgu pielāgošanos situācijai. Viena no lielākajām kļūdām ir pieņēmums, ka krīzes laikā varēs ātri atrast risinājumus, ja iepriekš nebūs izstrādāti praktiski mehānismi, kā rīkoties dažādos scenārijos. Medicīnas nozarē tas nozīmē precīzi definēt, kādi resursi būs nepieciešami, kur tie atradīsies un kā tie tiks piegādāti brīdī, kad būs visvairāk vajadzīgi. The post Kritisko pakalpojumu nodrošināšana: kā plānot un rīkoties krīzēs? appeared first on IR.lv.

Kritisko pakalpojumu nodrošināšana: kā plānot un rīkoties krīzēs? Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka krīzes var piemeklēt jebkuru valsti – gan militāru konfliktu, gan dabas katastrofu, gan veselības krīžu veidā. Latvijai, tāpat kā citām Eiropas valstīm, ir būtiski nodrošināt kritisko pakalpojumu nepārtrauktību, jo tie ir sabiedrības izdzīvošanas pamats. Ko darīt, ja neatliekamā medicīniskā palīdzība nepienāk laikus? Ja aptiekās trūkst zāļu? Ja sakaru un enerģijas tīkli tiek paralizēti? Šie jautājumi vairs nav tikai teorētiski – tie ir realitāte valstīm, kas saskaras ar kara draudiem, kiberdrošības riskiem un ekonomiskām svārstībām. Piemēram, Ukraina ir pieredzējusi, kā kara laikā kritisko pakalpojumu pieejamība atšķiras dažādos reģionos – Austrumos daudzas slimnīcas un enerģētikas infrastruktūra ir sagrauta, kamēr rietumos sistēma funkcionē salīdzinoši labāk. Latvijā šādi scenāriji var nebūt tik izteikti, taču sakaru traucējumi, energoresursu nepietiekamība un loģistikas problēmas arī pie mums var nopietni ietekmēt kritisko pakalpojumu nodrošināšanu. Patlaban Latvija un citas Eiropas Savienības valstis strādā pie krīžu pārvarēšanas stratēģijām, lai nodrošinātu medicīnas, enerģētikas un pārtikas resursu pieejamību jebkādos apstākļos. Taču jautājums ir atklāts – vai mēs esam pietiekami sagatavoti? Kādas kļūdas ir jānovērš, un kādi risinājumi ir nepieciešami, lai mūsu valsts spētu reaģēt ātri un efektīvi? #### **Plānot tagad, lai rīkotos vēlāk** Kritisko pakalpojumu nepārtrauktība krīzes apstākļos nav pašsaprotama – tā ir rūpīgi plānojama un jānodrošina caur skaidru stratēģiju un elastīgu pielāgošanos situācijai. Viena no lielākajām kļūdām ir pieņēmums, ka krīzes laikā varēs ātri atrast risinājumus, ja iepriekš nebūs izstrādāti praktiski mehānismi, kā rīkoties dažādos scenārijos. Medicīnas nozarē tas nozīmē precīzi definēt, kādi resursi būs nepieciešami, kur tie atradīsies un kā tie tiks piegādāti brīdī, kad būs visvairāk vajadzīgi. The post Kritisko pakalpojumu nodrošināšana: kā plānot un rīkoties krīzēs? appeared first on IR.lv.

Nacistu vai “nenacistu” simbols? Jaunākā ažiotāža Latvijā ir saistīta ar paredzēto objektu Ogres Neatkarības laukumā. Izteiktas dažādas, varētu teikt – īpatnējas domas par to, kas ir un kas nav nacistu simbols. _Ogres Vēstis_ informē: “Ogrē tiek veidota īpaša vieta – Neatkarības laukums, kur atcerēties un novērtēt gan valsts, gan novada vēsturi. Tajā godinās cilvēkus, kuri cīnījušies par Latviju un brīvību: […]. Laukumā paredzēts uzstādīt 23 bronzas skulptūras Latvijā nozīmīgām personām gan sabiedriskajās, gan kultūras, gan militārajās norisēs, piemēram, […] Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsniekam, latviešu labdarības organizācijas _Daugavas Vanagi_ dibinātājam Vilim Janumam. Par viņa pieminekli pašlaik izvērtušās diskusijas, un ne tikai novada mērogā.” Strīds ir par “leģionāru vairodziņu” _–_ sarkanbaltsarkanu emblēmu ar vārdu “Latvija” _._ Valsts drošības dienests (VDD) par to ir norādījis, ka “emblēmu, kuru patlaban iecerēts iekalt V. Januma skulptūras postamentā, pie saviem formastērpiem nēsāja nacistiskās Vācijas armijas Latviešu leģiona karavīri.” Tā atgādinot nacistu formu, un tādēļ, atsaucoties uz likumu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” _,_ to nedrīkstot attēlot ne uz formas tērpu, ne uz statujas postamenta. Bet ko īsti nosaka likums? Tas aizliedz eksponēt objektus, kuri, starp citu, “ietver padomju varas vai nacisma simbolus” _._ Likums neko nenosaka par formas tērpiem kā tādiem vai to atsevišķiem elementiem. The post Nacistu vai “nenacistu” simbols? appeared first on IR.lv.

Kopā līdz Ukrainas uzvarai!
Ko mēs katru dienu varam darīt katrs, lai šī diena pienāktu un pēc iespējas drīzāk? Tādēļ tieši pirms 3 gadiem nolēmu pievienoties #Zemessardze.

Šis grafiks noderēs tiem grūtdieņiem, kuri savā muļķībā runāja par "lielo" aiz Zilupes elektrības sistēmu, neko nezinot par
#ENTSO_E, kurai 3B pievienosies pēc stundas. Apsveicu visus, un paldies @ast-lv.bsky.social @latvenergo.bsky.social #Zemessardze #ValstsPolicija par darbu!

Mācības gan mūsu pilsoniskajai sabiedrībai, gan VAD karavīriem, gan #Zemessardze.

Šo labāk ņemt vērā. Man vecmāmiņai lauku viensētā nosēdās spāņu desanta vienība ar helikopteri.

#nbs #nbsmacibas #zemessardze